Akustiskās koncertzāles būvēšanai uz AB dambja plāno pieņemt likumu

Palielināt attēlu

Lai jautājumā par akustiskās koncertzāles būvēšanu uz AB dambja apietu Rīgas domi, tagad tiks sagatavots un caur valdību uz Saeimu virzīts speciāls likums par Rīgas koncertzāles projektu - analogs savulaik pieņemtajam likumam par Latvijas Nacionālās bibliotēkas projektu, aģentūrai LETA apgalvoja valsts aģentūras "Jaunie trīs brāļi" direktors Zigurds Magone.

Kultūras ministrijas (KM) sabiedrisko attiecību speciāliste Kristīne Zvirbule aģentūrai LETA arī apliecināja, ka pēc Rīgas domes balsojuma šodien ministrija tuvākajā laikā sagatavos un virzīs izskatīšanai Saeimā likumu, kas paredzēs koncertzāles būvniecību uz AB dambja.

Saeimā pieņemto likumu spēks tiesību aktu hierarhijā ir augstāks par Rīgas domes pieņemtajiem lēmumiem, šādu ieceri pamatoja KM un uzsvēra: likuma pieņemšana nozīmēs, ka Rīgas domei par koncertzāles projektu nebūs teikšanas.

Kultūras ministre Helēna Demakova (TP) izteikusies, ka "šis bija tumsonības balsojums Rīgas domē". "Īpaša nožēla ir jāizsaka par partijas "Jaunais laiks" klaji populistisko un kultūrai naidīgo nostāju. "Jaunā laika" vīzija par pilsētas attīstību šodien ir izgaismojusies visā pilnībā, ar savu darbību viņi sekmē Rīgas kā lētas uzdzīves, kazino un bordeļu pilsētas tēlu," Tautas partijas koalīcijas partnerus pašvaldībā pēla ministre.

Magone savukārt apgalvoja, ka tiks turpināts "Jauno trīs brāļu" līgums ar Dānijas kompāniju "Cowi AS" par eksperta konsultatīvajiem pakalpojumiem Rīgas koncertzāles projekta realizācijā, par kuru tiek maksāti 247 754 lati.

"Cowi" turpinās sniegt aģentūrai "Jaunie trīs brāļi" konsultācijas uz AB dambja iecerētās akustiskās koncertzāles pirmsprojekta stadijā, skiču un tehniskā projekta izstrādes stadijā, kā arī būvprojekta izstrādātāja iesniegto darba rasējumu un iepirkuma procedūras dokumentu izvērtēšanā.

Konsultantam jāsagatavo arī koncertzāles biznesa plāns, nosacījumi līgumam, ko Kultūras ministrija iecerējusi slēgt ar Rīgas domi par pašvaldības līdzdalību koncertzāles projektā, jāsagatavo projektēšanas konkursa dokumentācija, kā arī jāizvērtē arhitektu, akustikas speciālistu, skatuves aprīkojuma speciālistu, AB dambja rekonstrukcijas, transporta shēmu projektētāju iesniegtie materiāli.

Īstenojot biznesa plānu, konsultantam būs arī jāsalīdzina dažādi jaunās koncertzāles apsaimniekošanas modeļi, izvērtējot iespēju valsts finansējuma piesaistei, kā arī finansējumu privātās un publiskās partnerības gaitā.

Magone piebilda, ka "Cowi" būs jāsagatavo atbildes uz "Jaunā laika" savulaik uzdotajiem jautājumiem par koncertzāles izmaksām, AB dambja applūšanas draudiem, iespējamiem satiksmes sastrēgumiem un citiem jautājumiem.

Jau ziņots, ka Rīgas dome šodien neatbalstīja ieceri uz AB dambja būvēt akustisko koncertzāli. Par koncertzāles būvniecību balsoja 26 deputāti, pret - 22, bet atturējās viens. Balsojumam bija reģistrējušies 55 deputāti. Lai būvniecības ieceri atbalstītu, par koncertzāles būvniecību jānobalso vismaz pusei no deputātiem, kas reģistrējušies balsojumam.

Koncertzāle uz AB dambja iecerēta 22 000 kvadrātmetru platībā. Lielajā zālē būs 1400 skatītāju vietas, bet mazajā zālē - 350 vietas. Mēģinājumu zāle būs aptuveni 375 kvadrātmetrus liela.

Pēc valsts aģentūras "Jaunie trīs brāļi" publiskotajiem aprēķiniem, koncertzāles celtniecībai būtu nepieciešami vismaz 62,3 miljoni latu. Koncertzāles ēkas izmaksas paredzētas 38,1 miljons latu, AB dambja rekonstrukcija izmaksātu 14,05 miljonus latu, infrastruktūras pārveide AB dambja tuvumā, ielu un celiņu izbūve - 3,895 miljonus latu, inženierkomunikāciju izbūve - 1,35 miljonus latu, četru joslu tilta izbūve uz Trijādības ielu - 4 728 076 latus, bet gājēju tilta uz Ķīpsalu celtniecība - 1 185 626 latus.

AB dambī paredzēta apakšzemes autostāvvieta 400 automašīnām. Šis skaits aprēķināts, pamatojoties uz ASV standartiem, kuros paredzēts, ka šādam publiskam kultūras objektam uz piecām skatītāju sēdvietām nepieciešama viena autostāvvieta, iepriekš informēja koncertzāles arhitekts Andis Sīlis. Koncertzālē būs aptuveni 2000 skatītāju sēdvietu. Tomēr, ja koncertzāles apmeklētāju būs vairāk, tie varēšot izmantot netālu esošās AS "Hansabanka" ēkas stāvvietas, "jo koncertu laikā vakarpusē bankai apmeklētāju vairs tik daudz nebūs".

Jaunajā koncertzālē būs arī telpas ar atsevišķu ieeju mākslinieciskajiem kolektīviem.

Sīlis iepriekš informēja, ka koncertzāle neizskatīšoties tik melna kā maketā: tai dažviet būšot tumši tonēti stikli, bet citur - melnas keramikas materiāls zem stikliem. Tā radīšot viengabalainas sienas efektu kā Saules akmens.

Lai apmeklētāji varētu ērti piekļūt koncertzālei, AB dambi ar Trijādības ielu savienos četru joslu tilts. Gājējiem būs paredzēts atvāžamais tilts uz Ķīpsalu. No Akmens tilta sabiedriskā transporta pieturvietas paredzēts "vieglās konstrukcijās segts gājēju piekļuves ceļš".

Kultūras ministre Helēna Demakova (TP) un Sīlis, kā arī vairākas amatpersonas, kultūras un mūzikas darbinieki vakar Rīgas akustiskās koncertzāles projekta prezentācijā aicināja domes deputātus atbalstīt būvniecību uz AB dambja.

Demakova izteicās, ka pie koncertzāles būšot novietota plāksne, kurā būšot redzams, kā katrs Rīgas domes deputāts balsojis par tās būvniecības ieceres akceptēšanu.

Rīgas domes priekšsēdētājs Aivars Aksenoks (JL) vakar koncertzāles prezentāciju šodien preses konferencē nosauca par vienpusēju, pamatojot savu viedokli ar to, ka kultūras darbinieki un mūziķi vienmēr iestāsies par kultūras attīstību.

"Akustiskās koncertzāles projektā ieguldīts liels darbs, taču vienlaikus visa valsts uzmanība Rīgas attīstībā vērsta tikai uz aģentūras "Jaunie trīs brāļi" projektiem," atzina Aksenoks.

Viņš vakar pēc prezentācijas pauda, ka koncertzāle Rīgai esot nozīmīga, taču pilsētai nepieciešamas investīcijas ilgtermiņā veselības, sociālajā un satiksmes infrastruktūras attīstībā.

Jau ziņots, ka AB dambis patlaban ir 550 metrus garš un 42 metrus plats. SZK projektētā koncertzāle ir apmēram 190 metrus gara un aptuveni 60 metrus plata - tātad par 18 metriem platāka par AB dambi. Turklāt Latvijas būvnormatīvos iekļautās ugunsdzēsēju prasības obligāti nosaka šādām būvēm vismaz desmit metru platu piebraukšanas ceļu no visām ēkas pusēm, lai ugunsgrēka gadījumā varētu piebraukt ugunsdzēšanas tehnika. Tātad AB dambja platums būtu jādubulto.